LETERA, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Industrijas attīstības konfederācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, Latvijas Kokrūpniecības federācija, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija pieprasa izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu un nodrošināt valdības lēmumu izpildi!

Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligātu starpdisciplināro eksāmenu, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, no 2024./25. mācību gada. 

Tajā pašā laikā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2024. gada 13. novembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas prezentētais viedoklis par nākotnes redzējumu valsts pārbaudes darbu sistēmas pilnveidei ir klajā pretrunā ar šiem noteikumiem – tiek plānota atteikšanās no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs.

Atgādinām, ka šo eksāmenu ieviešanai nav nepieciešamas izmaiņas Skola 2030 izstrādātajā mācību saturā. Visās vispārējās vidējās izglītības iestādēs fizikas, ķīmijas un bioloģijas apguve jau šobrīd ir obligāta. Eksāmens kalpo tikai kā instruments, lai izmērītu valsts vidējās izglītības kvalitāti dabaszinātņu jomā. Šie dati palīdzēs skolotājiem, skolu vadītājiem un to dibinātājiem, kā arī izglītības politikas veidotājiem pieņemt lēmumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem un atbalstu un būs informācijas avots skolēniem un vecākiem par skolās piedāvātās izglītības kvalitāti dabaszinātņu jomā.

2022. gada nogalē LETERA, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas, Latvijas Kokrūpniecības federācija, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Fizikas skolotāju asociācija, vēlāk pievienojoties arī Augstākās Izglītības padomei un Latvijas Zinātņu akadēmijai, vērsās ar aicinājumu pie valsts augstākajām amatpersonām, lai steidzami risinātu kritisko situāciju dabaszinātņu izglītības jomā, norādot, ka ar katru gadu samazinās to vispārizglītojošo skolu skaits, kurās jaunieši izvēlas kārtot centralizēto fizikas eksāmenu. Pie tam pēc Eurostat datiem Latvijā dabaszinātņu studentu daudzums no studentu kopskaita ir zemākais Eiropas Savienībā. Tas, savukārt, atstāj negatīvas sekas gan iespējās Latvijā attīstīt zinātņietilpīgas tautsaimniecības nozares, gan iedzīvotāju spējā analizēt norises vidē un kritiski izvērtēt informāciju.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2024. gada 13. novembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) prezentētais viedoklis par nākotnes redzējumu valsts pārbaudes darbu sistēmas pilnveidei, kas ir “padiskutēts” IZM ir nekompetents un pat kaitniecisks Latvijas konkurētspējai nākotnē. Pilnveide, atsakoties no dabaszinātnes eksāmeniem, nerisina pamata problēmu – skolēniem nav zināšanu. Neiemācot dabaszinātņu pamatus skolā, nav ne mazāko cerību, ka šie jaunieši augstskolās spēs apgūt inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju un citas gan šobrīd, gan nākotnē nepieciešamās profesijas.

Jautājums par centralizēto eksāmenu nepieciešamību ir diskutēts 20 gadus un diskusijas rezultātā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka no 2025./26. mācību gada katram vidējās izglītības sertifikāta pretendentam būs jākārto vismaz viens no dabaszinātņu eksāmeniem – fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī vai dabaszinātnēs vispārīgajā līmenī. Pamatskolas absolventiem no 2024./25. mācību gada būs jākārto obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes.

Šis lēmums kalpo gan kā skaidrs valsts apliecinājums izpratnei par dabaszinātņu nozīmīgumu valsts attīstībai, gan kā pamudinājums pašvaldībām nodrošināt iespēju skolēniem kvalitatīvi apgūt dabaszinātnes.

IZM virzītajam priekšlikumam vienīgais racionālais izskaidrojums ir IZM nespējas vai nekompetences atzīšana eksāmena organizēšanā. Mums ir sen zināma katastrofālā situācija ar skolēnu dabaszinātņu zināšanām valstī un skolu spēju tās kvalitatīvi nodrošināt. Problēmas risināšana, izliekoties, ka tā neeksistē, ierēdniecībā ir sena un pārbaudīta metode. Lieliski strādā īstermiņā, bet ir ar graujošām sekām Latvijas valstij nākotnē. Nodokļu ieņēmumus nerada Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonas un ierēdniecība, tos rada uzņēmēji, kas ir spējīgi radīt augstas pievienotas vērtības, starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus!

Vēstule nosūtīta LR Prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Ministru prezidentei Evikai Siliņai, izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

Ar vēstuli varat iepazīties ŠEIT.

Papildus vēršam uzmanību, ka skolēnu skaits, kas ir sekmīgi apguvuši fiziku, beidzot vispārizglītojošās skolas, ir kritiski zems. 2023. gada 1. septembrī 11`509 skolēni uzsāka mācības vispārizglītojošo skolu 12. klasēs un tikai 238 jeb 2%, beidzot skolu, nokārtoja fizikas eksāmenu ar rezultātu virs 60%. Valmieras novads, Cēsu novads, Siguldas novads, Rīga un Daugavpils ir vienīgās no 43 Latvijas pašvaldībām, kas 2023./24. mācību gadā spēja radīt skolēnos interesi par fizikālajām vai inženierzinātnēm un nodrošināt fizikas apguvi labā līmenī. Šajās pašvaldībās eksāmenu kārtoja vairāk par 10 skolēniem un vismaz 30% no tiem spēja sasniegt eksāmena rezultātu virs 60%. Ventspils novadā, Jelgavas novadā, Salaspils novadā, Līvānu novadā un Augšdaugavas novadā neviens skolēns 2023./24. mācību gadā nekārtoja fizikas eksāmenu! Savukārt desmit pašvaldību skolās eksāmens tika kārtots, taču tajās neviens skolēns nesasniedza rezultātu virs 60%.

Vairāk par fizikas apguvi 2023./24. mācību gadā lasiet www.letera.lv.