Ievērojot Eiropas Mikroshēmu aktā nosprausto mērķi divkāršot globālo pusvadītāju tirgus daļu līdz 20%, Eiropā tuvākajos gados ļoti strauji attīstīsies čipu ražošana. 

Izmantojot dalībvalstu individuālu un Eiropas Savienības atbalstu, piesaistītas miljardos eiro mērāmas investīcijas jaunu rūpnīcu izveidei Eiropā. Tā Intel paziņoja, ka tiks ieguldīti 4,6 miljardi EUR jaunas mikroshēmu montāžas rūpnīcas izveidē Polijā. Jaunā rūpnīca atradīsies Vroclavas apkārtnē un tajā tiks nodarbināti 2000 cilvēki. Šī rūpnīca veidos čipu ražošanas klasteri ar Intel attīstītajām mikroshēmu ražotnēm Magdeburgā. Vācijas rūpnīcās tiks izgatavotas mikroshēmu pamatnes, bet Polijā notiks mikroshēmu montāža un testēšana. Kopējās projekta investīcijas sasniegs 21,6 miljardus EUR. Bez šī projekta Intel plāno Eiropā investēt vēl 11,4 miljardus EUR čipu ražošanas attīstībai Īrijā, Itālijā, Spānijā un Francijā. Gada sākumā arī ASV korporācija Wolfspeed informēja par plāniem celt mikroelektronikas rūpnīcu Vācijā, ieguldot 2,75 miljardus EUR. Jaunajā rūpnīcā tiks nodarbināti 600 darbinieki. Tāpat ar paziņojumu par lielākajām investīcijām uzņēmuma vēsturē nāca klājā Vācijas koncerns Infineon, kas jaunas rūpnīcas izveidē Drēzdenē ieguldīs 5 miljardus EUR, izveidojot 1000 jaunas darba vietas augsti kvalificētiem speciālistiem. Paredzēts, ka visas šīs ražotnes uzsāks darbu jau līdz 2027. gadam. 

Līdz ar pusvadītāju ražošanas jaudu palielināšanos Eiropas Mikroshēmu akts paredz arī atbalstu pētniecības un izglītības kapacitātes attīstībai, Eiropas spēju stiprināšanai progresīvu mikroshēmu projektēšanas, ražošanas un iepakošanas risinājumu izstrādei un ieviešanai, prasmju un zināšanu trūkuma novēršanai un jaunu talantu piesaistīšanai, kā arī padziļinātas izpratnes veidošanai par globālajām pusvadītāju piegādes ķēdēm.

Arī Latvijai mērķtiecīgi ir jāizmanto ES nospraustā kursa radītās iespējas un jāiekļaujas Eiropas mikroelektronikas vērtību ķēdē, veidojot savas kompetences nišas un attīstot inovāciju, pētniecības un attīstības (I&R&D) kapacitāti. Plānošanas dokumentos šīs iespējas ir apzinātas. RIS3 jomas “Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” ekosistēmas stratēģijas 2023.gada rīcības plāns paredz nepieciešamo ekspertu piesaisti jauna studiju virziena izveidei Rīgas Tehniskajā universitātē pusvadītāju tehnoloģiju jomā. Taču tālāk par stratēģiju pagaidām neesam tikuši. Nenokavēsim?