Latvijas pētniecības institūti un universitātes veido koprades pētniecības ekosistēmu, lai komercializētu zinātnes rezultātus fotonikas, viedo materiālu, mikrofluīdikas, robotikas, lietu interneta un saistīto tehnoloģiju jomā, tā stiprinot inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas kapacitāti.

Uzsākta projektā “Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma” īstenošana. Projektā apvienojušies LETERA biedri Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (CFI), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte, Elektronikas un datorzinātņu institūts un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, kā arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts. Izmantojot partneru kompetences un zinātniskās iestrādnes, klasteris īstenos starpnozaru pētījumus, kas varētu kļūt par pamatu gan starptautiski konkurētspējīgu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu, gan jaunu tautsaimniecības nozaru attīstībai Latvijā.

“Nākotne pieder starpnozaru pētniecībai un inovācijām, kur satiekas fizika, bioloģija, medicīna, elektronika un informācijas tehnoloģijas. Paredzu, ka mēs kopā sasniegsim ievērojamus rezultātus un šī iniciatīva tiks turpināta,” uzsver CFI direktors Andris Anspoks.

CFI kā šī projekta līderis redz to kā sākumu sistemātiskam ceļam gan uz inovāciju attīstību, gan iespēju veidot ciešu Latvijas zinātnes institūtu un universitāšu sadarbību. CFI ir izveidots Nanotehnoloģiju centrs ar modernu pētniecības aparatūru, kas dod jaunas iespējas un virzienus. A. Anspoks uzskata, ka tas arvien aktīvāk jāizmanto arī citiem institūtiem un universitātēm. “Kopā mēs varam daudz vairāk, katram partnerim ir jāstiprina sava unikālā specializācija un stiprās puses. Tāpēc projektā apkopojam idejas, ko īstenot vienai organizācijai nav pa spēkam un kur nepieciešama sadarbība,” viņš teic.

RTU piedalās vairākās projekta aktivitātes, piemēram, jaunu orgānu uz čipa izstrādē, ūdens kvalitātes sistēmas ar sensoriem izveidē, jaunu biomateriālu un materiālu, kas samazina oglekļa emisijas, aprobācijā.

“Projekts ir lieliska iespēja, sadarbojoties ar vadošajām Latvijas augstskolām un zinātniskiem institūtiem, kopīgi attīstīt praktiskus projektus, kas balstīti Latvijas zinātnieku iestrādēs. Rezultātā iegūsim praktiskus un lietojumu prototipus un tehnoloģijas, kuras varēs attīstīt mūsu uzņēmumi,” norāda RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Partneru sadarbībā plānots attīstīt uz optiskās šķiedras bāzes veidotas tehnoloģijas plašam lietojumam piesārņojuma, saslimšanu, konstrukciju noturības monitorēšanā, bet, apvienojot kompetences fizikā, mikrotehnoloģijās, bioloģijā un medicīnā, attīstīs orgānu modeļu tehnoloģijas zāļu vielu testēšanai. Tāpat zinātnieki attīstīs komercializējamus materiālus, kas ļaus samazināt cilvēces ietekmi uz vidi, veidojot risinājumus biopolimēru, kriogēno materiālu, asfalta, ūdeņraža ražošanai un CO2 pārstrādei, kā arī ķermeņa kustības un siltumu pārvēršanai elektrībā. Savukārt robotikas jomā plānots attīstīt jaunievedumus industriāliem risinājumiem un pilnveidot lietu interneta efektivitāti un drošību.

Projekts tiek īstenots Ekonomikas ministrijas izveidotā valsts pētījumu programmā “Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma”. Tās mērķis ir veicināt zinātnisko pētniecību, sadarbību starp zinātniskajiem institūtiem, universitātēm un industriju, sekmēt un atbalstīt tehnoloģiju pārnesi, inovatīvu un komercializējumu produktu un tehnoloģiju attīstību atbilstoši industrijas vajadzībām.

“Ar patiesu prieku redzu, kā Latvijā veidojas izcilāko pētniecības organizāciju koprades ekosistēma. Uz mūsu pētnieku zināšanu un atklājumu bāzes tiks attīstītas komercializējamas un visā pasaulē pieprasītas tehnoloģijas fotonikas, viedo materiālu, mikrofluīdikas, robotikas un enerģētikas jomā. Lepojos, ka iespēju tam notikt paver tieši Ekonomikas ministrijā izlolotais “Inovāciju fonds” – inovāciju attīstības programma. Šobrīd visas projektā plānotās tehnoloģijas ir ļoti perspektīvas, taču ar nepacietību gaidu rezultātus, vairāku orgānu – aknu, nieru, aizkuņģa dziedzera – uz čipa modeli, kas būtu pirmais pasaulē un ir ļoti, ļoti gaidīts farmācijas nozarē, lai varētu efektīvāk pārbaudīt jaunos medikamentus. Ticu, ka Latvijai ir potenciāls risināt pasaules līmeņa izaicinājumus,” teic ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Projekts “Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma” tiks īstenots līdz 2024. gada izskaņai.