This content element requires the Flash 6 player. You can download it here

Актуально

  • Tehniskajai izglītībai jāaizlāpa izveidojies robs

  • Статья об образовании, опубликованная в газете Dienas bisness 11 мая 2005 г.
    Автор: Сигне Книпше
  • Gaisma sāk spīdēt, - tā par inženieru izglītību saka RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris. Pēc 90. gadu panīkuma ražošana atdzīvojas, uzņēmējus sāk interesēt jauni speciālisti un pētniecība, studenti kļūst prasīgāki un investīcijas ienāk arī no ES fondiem. Tomēr uzņēmēji domā, ka situācija ir melnāka par melnu. "Ražošana pēc kraha tikai tagad ir iznākusi orbītā un var sākt skatīties pēc kadriem. Līdz šim par kadru sagatavošanu maz kas rūpējās. Visi centās ar lielāku algu pārmānīt no citurienes. Tagad vairs nav kur ņemt," stāsta E. Beķeris, atsaucoties uz sarunām ar uzņēmējiem.

    "Man ir vajadzīgi jauni cilvēki ar ambīcijām, prasmi un gribēšanu visu darīt daudz straujāk. Bet cilvēku nav," pirms pāris nedēļām prorektoram teicis uzņēmuma VEF RRR vadītājs.

    Par šo problēmu arvien vairāk raizējas arī nozaru asociācijas, piem., Latvijas elektrotehniskās un elektroniskās rūpniecības asociācija (LEtERA). Šī kādreiz ļoti spēcīgā nozare atkal atdzimst un ļoti asi izjūt labu speciālistu trūkumu. Aplēses liecina, ka pašlaik trūkst aptuveni 10 % augstākā un vidējā līmeņa tehnisko speciālistu, un prognozē, ka vēl pēc pāris gadiem trūks divreiz vairāk, Db pastāstīja asociācijas izpilddirektore Inese Cvetkova. "Ja nekas nemainīsies, pēc dažiem gadiem mūsu nozares uzņēmumi būs spiesti pārcelt darbību uz valstīm, kur ir atbilstoši izglītots darbaspēks," sacīja asociācijas prezidents Normunds Bergs.

    Paēdušais kļūst ļengans E. Beķeris gan norāda, ka tehniskie speciālisti trūkst ne tikai Latvijā. "Nesen Dānijas Tehniskā universitāte atskrēja pie mums - viņi grib mūsu maģistrantus. Sāc runāt: kāpēc? Nu jā, jūsējie vēl prot un grib strādāt. Mūsējie jau vairs ne. Paēdušais paliek ļengans - tas ir skaidrs, bet mūsējie arī sāk kļūt ļengani. Un, ja jūs paskatīsieties, kas notiek Amerikā, kas griež zinātni šajās jomās: tie galvenokārt ir cilvēki no Āzijas - Korejas, Indijas, Ķīnas, Pakistānas. Kāpēc? Tehniskajā izglītībā ir diezgan smagi jāstrādā, un, ja cilvēks ir padarīts mīksts jau bērnībā, viņš vairs nestrādās. Tāpēc es saku, ka ir jāsāk ar skolu. Šim speciālistam ir jāprot rakt zemi visu laiku, pie tā jāpieradina," stāsta E. Beķeris.

    Skolā salaists grīstē Prorektors domā, ka ir aplami dot iespēju vidusskolēniem izvēlēties - vai iet pa eksakto skolas ceļu vai humanitāro ceļu, jo kurš gan 14 gados izvēlēsies kaut ko grūtu? Līdzīgi domā vairums darba devēju, kas izjūt speciālistu trūkumu dabaszinātņu un tehnisko zinātņu jomā. LEtERA prezidents Normunds Bergs ir kategorisks: "Vidusskolu beidzot, centralizētajam eksāmenam matemātikā jābūt obligātam, jo tad motivācija mācīties šos priekšmetus ir daudz lielāka." E. Beķeris norāda, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš arī fizikas un matemātikas skolotājiem vidusskolā, jo "jebkuru interesi skolotājs var radīt un var nokaut".

    Līdzīgi tas ir arī augstskolā: "motivācija studēt zūd, jo nav modernu priekšmetu un modernu aparātu, vecas iekārtas, reizēm slikta pasniedzēju attieksme," E. Beķeris citē studentu aptauju. "Lūdzu, tie esam arī mēs, kas atsit patiku," secina prorektors.

    Viņš neslēpj, ka viena no tehniskās izglītības problēmām ir vecišķie mācībspēki: vairāk nekā trešā daļa (34%) RTU mācībspēku ir vecāki par 60 gadiem, un tas uzliek zīmogu. Kāpēc nav jauno? E. Beķeris domā, ka pie šīs vecuma struktūras novedusi ļoti mērķtiecīga valdības rīcība deviņdesmitajos gados. Prorektors to raksturo kā spirāli, kas sākas ar studiju masifikāciju - studentu skaits pieauga no 37 tūkst. 1993. līdz 110 tūkst. 2000. gadā. Nākamais solis ir finansējuma kritums: budžeta daļa augstākajai izglītībai samazinājās, un RTU finansējums uz vienu studentu samazinājās. Trešais solis: ekonomiskās pārmaiņas 90. gadu sākumā augstskolas izslaucīja tukšas no jauniem un spējīgiem pasniedzējiem, līdz ar to pārējiem slodze pieauga - pašlaik Latvijā profesora slodze nereti ir 16 kontaktstundas nedēļā salīdzinājumā ar 4 - 6 kontaktstundām rietumos. Nākamais posms šai ķēdē - pārslodzes dēļ krītas pētniecības efektivitāte, krītas kvalifikācija. Krītoties kvalifikācijai, krītas finansējums.

    Jāinvestē pētniecībā Lai šo ķēdi pārrautu, ir jāinvestē pētniecībā, domā E. Beķeris. Pietiekami spēcīgas pētniecības laboratorijas motivētu pašmāju labākos studentus strādāt nevis par naktssargiem vai operatoriem, bet pievērsties pētniecībai. Turklāt, tāpat kā Doma ērģeles uz Rīgu atved labus mūziķus, tā mūsdienīgi pētniecības centri piesaistītu pasniedzējus un studentus no citām valstīm. "Neviens nebrauks, ja nebūs aprīkojuma. Bet, ja ir aprīkojums un vēl veči, kas saprot lietu, tad jau mēs sākam kļūt interesanti," stāsta prorektors. Tas ietver sadarbību ar uzņēmējiem. "Mums jāvar sūtīt studentus praksē, kur ir aprīkojums, un lai kursa darbu, kvalifikācijas darbu tēmas būtu nevis pasniedzēju sadomātas, bet arī nāktu no uzņēmējiem."

    Savukārt LEtERA prezidents Normunds Bergs uzskata, ka, pirmkārt, lai situāciju mainītu, jāklauvē pie valsts politikas veidotāju durvīm. Viņa vadītā asociācija to arī plāno darīt ar atklātu vēstuli, kurā aicinās valdību no vārdiem pāriet pie darbiem, lai nozare, kura stratēģiskos dokumentos tiek atzīta par prioritāru, saņemtu arī reālu atbalstu. Turklāt speciālistu kvalitāte ir zema.

    Kur ir jāinvestē? Pirmkārt, laboratorijās un mācībspēkos, saka Normunds Bergs, norādot, ka Latvijā ir labi piemēri, kā nodrošināt kvalitatīvu izglītību, piem., RTU paspārnē izveidotā Rīgas biznesa skola, arī Rīgas Ekonomikas augstskola.

    Ar cerībām paspēt "Stāvoklis nav tik bezcerīgs," uzskata prorektors, jo arvien biežāk Latvijas uzņēmēji meklē sadarbības iespējas ar augstskolu. Var ļoti skaidri sajust, ka lielie uzņēmumi, kuriem pastāvīgi katru gadu vajag jaunus speciālistus, sāk mērķtiecīgi sadarboties. Labs piemērs ir farmācijas uzņēmums Grindeks, kas, juzdams darbinieku trūkumu, jau pirms pieciem gadiem sāka investēt šai jomā: ik gadus prēmē skolotājus, kuru audzēkņi uz RTU nāk studēt ķīmiju, piešķir stipendijas studentiem, rīko karjeras dienas, aicina praksē utt. Rezultāts ir redzams. 2000. gadā RTU Ķīmijas fakultātē iestājās 76 studenti, 2004. gadā - 176. Gaisma spīd arī no ES fondu puses. Pagājušā gada beigās RTU pirmo reizi 15 gados saņēma naudu aparatūras iegādei: divas fakultātes dabūja zinātniskiem darbiem aparatūru par 700 tūkst. Ls, šogad par 500 tūkst.

    "Jautājums ir, vai pagūsim," saka E. Beķeris. "Lai kaut kas mainītos, nepietiek ar vienu labu speciālistu, jāienāk grupai." Normunds Bergs uzsver, ka paaudžu nomaiņa jau ir novēlota, un ja pāris gados nekas nemainīsies - "tad vēl pēc dažiem gadiem mēs varēsim tikai rapšus audzēt".