This content element requires the Flash 6 player. You can download it here

Aktualitātes

  • Politiķi apsola skolās ieviest obligāto centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā

  • Četru ietekmīgāko politisko spēku pārstāvji ceturtdien Latvijas lielāko uzņēmēju apvienību rīkotajā diskusijā «Vai bez fizikas un ķīmijas obligātā eksāmena Latvija būs starptautiski konkurētspējīga?», apsolīja atbalstīt obligātā centralizētā eksāmena fizikā un ķīmijā ieviešanu no 2016.gada. Uzņēmēji eksāmenā saredz līdzekli, ar kura palīdzību valdībai sākt reālus darbus eksaktās izglītības sistēmas sakārtošanai valstī un tādējādi sarūpēt darbaspēku ražošanas nozarēs, kur pēc pieciem gadiem speciālistu pieprasījums par 20 tūkstošiem pārsniegs piedāvājumu.
  • LETERA sadarbībā ar ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociāciju (LAĶĪFA), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA), Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociāciju (MASOC) un Latvijas Kokrūpniecības federāciju (LKF) organizētajā diskusijā «Vai bez fizikas un ķīmijas obligātā eksāmena Latvija būs starptautiski konkurētspējīga?» četru ietekmīgāko politisko spēku pārstāvji apsolīja atbalstīt obligātā centralizētā eksāmena fizikā un ķīmijā ieviešanu no 2016.gada.

    «Pēdējos gados Latvijā fizikas un ķīmijas eksāmenu kārtotāju skaits nemitīgi krītas. Pērn fizikā bija 1122, šogad vairs tikai 991. Ķīmijā eksāmenu kārtoja tikai 561 skolēns. Augšupejoša līkne ir vienīgi skolām, kurās fizikas un ķīmijas eksāmenu nekārto neviens bērns. Uzdrošināšos izteikt hipotēzi, ka šajās 157 skolās šos priekšmetus vienkārši nemāca. Ja tā turpināsies, nav tālu tā diena, kad mēs visus eksāmenu kārtotājus pazīsim vārdā.» diskusijas ievadā problēmu ieskicēja LETERA prezidents Normunds Bergs, «mēs apzināmies, ka eksāmens nav risinājums, tas ir instruments, lai ieviestu kārtību sistēmā.»

    «Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa darba prognozes liecina, ka jau 2020.gadā mums trūkst vairāk nekā 21 000 darbinieku dažādās inženierzinātņu un tehnisko specialitāšu jomās, turklāt pieaugoši mainīgajos ekonomiskajos apstākļos pilnīgi, daudzpusīgi “ekipētam” speciālistam ir daudz plašākas iespējas pārorientēties un pielāgoties jebkādai darba tirgus situācijai. Pašreizējos apstākļos mēs ļoti daudziem jauniešiem, dodot pāragras izvēles iespējas, patiesībā atņemam izvēli vēlākā posmā, jo tad jau ir par vēlu. Tomēr komunikācija ar varas iestādēm atgādina futbolu, kurā nav iespējams pat gūt vārtus. Bumba vienkārši tiek sista no vienas laukuma puses uz otru. Izglītības un zinātnes ministrija sarakstē apšauba darba devēju prognozes par darba tirgus pieprasījumu un obligātā eksāmena lietderību, bet pozīcija par jau pieņemtiem Ministru kabineta un Saeimas lēmumiem līdz šim bijusi izvairīga,» problēmu izklāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. 

    LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš diskusijā vērsa klātesošo uzmanību uz nekonsekvenci valdības apstiprināto lēmumu īstenošanā: “Valdībai jāstrādā pēctecīgi, kā komandai, taču ko redzam - obligātā ķīmijas un fizikas eksāmena ieviešanā pamatskolās un vidusskolās tās pašas koalīcijas ministrs valdības lēmumu atsakās pildīt. Tas ir slikts piemērs, kas tiek raidīts ne vien uzņēmēju, bet visas sabiedrības virzienā.”

    Pēc ilgstošām debatēm par prioritātēm izglītības sistēmā, uzņēmējiem diskusijas noslēgumā tomēr izdevās iegūt politisko spēku pārstāvju Laimdotas Straujumas (partija “Vienotība”), Nila Ušakova (sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”), Raivja Dzintara (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”) un Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un Zemnieku savienība) solījumu gādāt, lai jau 2016.gadā tiktu ieviests centralizētais eksāmens fizikā un ķīmijā gan 9.klašu, gan 12.klašu skolēniem

    Politiķi arī apsolīja pastiprināti pievērsties dabaszinātņu apmācīšanas infrastruktūras uzlabošanai, skolotāju kvalifikācijas celšanai un bērnu ieinteresēšanai eksaktajās zinātnēs. Laimdota Straujuma atgādināja, ka izglītības vajadzībām pieejami vismaz 700 tūkstoši eiro no Eiropas fondu līdzekļiem, un solīja veltīt uzmanību skolotāju kvalifikācijas celšanai, mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai gan pamatskolā, gan visdusskolā kā arī atbalstu tehniskās jaunrades veicināšanai. Savukārt Nils Ušakovs mudināja kopīgi ar pašvaldību veidot specializētu eksakto zinātņu skolu, kur sagatavotu nozares izcilniekus, un veidot informatīvās kampaņas, kurās iepazīstinātu bērnus un viņu vecākus ar eksakto zinātņu specialitāšu perspektīvu pārskatāmā nākotnē. 

    Diskusijā piedalījās LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, LETERA prezidents Normunds Bergs, LAĶĪFA valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, LIKTA prezidente Signe Bāliņa, MASOC valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš un LKF izpilddirektors Kristaps Klauss.


    Diskusija tiesšraidē tika pārraidīta portālā "DELFI", ierakstu vart noskatīties šeit.

    Pasākumā sniegtās prezentācijas:

    "Vai bez fizikas un ķīmijas obligātā eksāmena Latvija būs starptautiski konkurētspējīga?" Normunds Bergs

    "Garais stāsts īsumā – Diskusijas par CE fizikā un ķīmijā" Līga Meņģelsone

     

     

     

     

     

     

     


     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Pasākums tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas nozares klasteris” atbalstu (Līgums Nr. L-KAP-12-0002).

    ERAF logo