This content element requires the Flash 6 player. You can download it here

News

  • LEtERA organizē diskusiju ar politiskajām partijām par vispārējās eksaktās izglītības kvalitātes uzlabošanu.

  • Lai risinātu samilzušās vispārējās eksaktās izglītības problēmas, ceturtdien, 21.septembrī no plkst. 11.30 – 13.30 Rīgas Tehniskajā universitātē notiks uzņēmēju, mācībspēku un politiķu diskusija „Kā uzlabot eksaktās izglītības kvalitāti Latvijā?”.
    Diskusiju organizē Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācija (LEtERA), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācija (MASOC) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Diskusiju vadīs Jānis Domburs.
  • Lai risinātu samilzušās vispārējās eksaktās izglītības problēmas, ceturtdien, 21.septembrī no plkst. 11.30 – 13.30 Rīgas Tehniskajā universitātē notiks uzņēmēju, mācībspēku un politiķu diskusija „Kā uzlabot eksaktās izglītības kvalitāti Latvijā?”. Diskusiju organizē Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācija (LEtERA), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācija (MASOC) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Diskusiju vadīs Jānis Domburs.

    2006. gadā valdībā apstiprinātais Nacionālais attīstības plāns (NAP) nosaka, ka septiņu gadu laikā Latvijai ir jāpanāk tautsaimniecības izaugsme un tehnoloģiskā izcilība, kas balstās uz izglītotu un radošu cilvēku, uzņēmumu tehnoloģisko izcilību un attīstītu zinātni un pētniecību. Uzņēmēji un mācībspēki vēlas noskaidrot, vai politiskajām partijām ir praktisks rīcības plāns, lai sasniegtu šo mērķi? Tautas partija, Jaunais laiks un ZZS savulaik jau pārvaldīja izglītības politiku, tomēr to īstenotā līdzšinējā izglītības politika ir strauji pazeminājusi eksaktās izglītības kvalitāti, un pieļautās kļūdas ir jālabo.

    Uzņēmēji uzskata, ka vidējās eksaktās izglītības sistēma neatbilst šodienas ekonomikas vajadzībām. Pašlaik Latvijas ražošanas uzņēmumu tālāko attīstību apdraud kvalificētu inženieru trūkums. Pēc LEtERA pētījuma „Par darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu elektronikas nozares uzņēmumos” datiem, elektronikas inženieru piedāvājums Latvijā sedz tikai 30% no pieprasītā speciālistu skaita. Ja situācija strauji neuzlabosies, 2007.gadā piedāvājums sasniegs vairs tikai 21%, bet 2010.gadā tikai nedaudz virs 15% no darba tirgus pieprasījuma. Samilzušo kvalificētu speciālistu trūkumu uzņēmēji saista ar nepietiekamu augstskolu absolventu skaitu inženiertehniskajās zinātnēs, kas savukārt saistāms ar vājo fizikas un dabaszinātņu izglītības kvalitāti pamatskolā. Uzņēmēji un mācībspēki aicina politiķus nekavējoties risināt kritiskās darba tirgus situācijas cēloņus, nevis pēcāk cīnīties ar sekām. LEtERA valdes loceklis, AS „SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs uzskata, ka investīcijas izglītībā spētu efektīvi risināt darbaspēka trūkuma problēmu: „Līdzšinējās valdības ir aizrāvušās ar stratēģijām un ilgtermiņa plāniem, bet uzņēmēji vēlas redzēt īsu, kodolīgu praktiskas rīcības plānu nākamajam un turpmākajiem četriem gadiem. Risinājums ir nepieciešams nekavējoties, lai mazinātu darbaspēka deficītu. Mums laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam ir pieejami ievērojami līdzekļi no Eiropas Savienības struktūrfondiem, ko ieguldīt izglītības attīstībā un būtu grēks šo iespēju neizmantot.”

    LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle uzsver, ka šis ir ne tikai jaunu vēlēšanu un valdības maiņas laiks, bet arī pēdējais posms, lai sagatavotu atbilstošus dokumentus ES Struktūrfondu naudas līdzekļu apgūšanai. Līdz ar to valstij, iesaistītajām institūcijām un darba devējiem ir skaidri jāapzinās prioritātes un arī reālās iespējas, ko var izdarīt, lai mainītu situāciju un kas reāli ir nepieciešams, lai valsts piedāvājums atbilstu darba tirgus vajadzībām un kopējai valsts attīstībai atbilstoši tautsaimniecības nozaru pieprasījumam.

    Valstī nav atbilstoša vispārējā izglītības sistēma, kas jauniešus pietiekami sagatavotu studijām augstskolā tehniskajās specialitātēs. Tā rezultātā Latvijā netiek sagatavots pietiekams skaits kvalificētu inženiertehnisko speciālistu. Pēc RTU datiem, pēc pirmās sesijas studijas ir spiesti pamest ap 20% studējošo, bet pēc otrās – vēl aptuveni 15%, kas skaidrojams ar nepietiekamo

    Saskaņā ar ISEC datiem Latvijā satraucoši maz jauniešu - tikai 16,3 procenti no visiem studējošajiem, izvēlas mācīties dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetus. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem visās ES esošajās un jaunajās dalībvalstīs, piemēram, salīdzinoši Somijā eksaktās zinātnes izvēlas 36,8 procenti studējošo. Viens no iemesliem, kādēļ pēdējos gados nepietiekams jauniešu skaits izvēlas studēt tehniskajās specialitātēs ir zemā priekšmeta pasniegšanas kvalitāte skolās - tikai aptuveni 20% no kopējā absolventu skaita izvēlas kārtot centralizēto fizikas eksāmenu, jo skolēni nav droši par to, ka spēs nolikt eksāmenu atbilstoši prasībām.

    Šī brīža kritisko situāciju raksturo galvenās problēmas:

    • Materiāltehniskā bāze praktiskajiem darbiem ir novecojusi, fizikas kabineti Latvijas skolās vairāk atgādina muzeju, eksakto zinātņu apmācība notiek pēc novecojošām metodēm un programmām. Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Biruta Šķēle atzīst: „Fizikas analfabētisms skolās veidojas jau 8. – 9.klasē, jo materiāltehniskā nodrošinājuma dēļ nav iespējams kvalitatīvi veikt praktiskos darbus.”

    • Skolās trūkst eksakto priekšmetu skolotāju, piemēram, īsi pirms 1.septembra Rīgas 140 skolās trūka 150 skolotāju, no kuriem lielākā daļa ir tieši eksakto priekšmetu skolotāji. Vairums no esošajiem skolotājiem ir pensijas vecumā vai 2 – 3 gadus līdz pensijai un viņu vietā jauni nenāk. Daļai skolotāju ir pamata pedagoģiskā izglītība, kas nav fizika.

    • Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte jau vairākus gadus ir pārtraukusi fizikas skolotāju sagatavošanu, jo nav bijis pieprasījums pēc šīs specialitātes. Fizikas skolotājus gatavo tikai Daugavpils pedagoģiskā universitāte, kuru 2006.gada jūnijā absolvēja 10 jaunie fizikas skolotāji.

    Diskusijā piedalīsies:

    - Normunds Bergs, AS „SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācijas (LEtERA) valdes loceklis,
    - Gundars Strautmanis, AS „Lattelecom” prezidents
    - Elīna Egle, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore,
    - Ivars Knēts, RTU rektors,
    - Elmārs Beķeris, RTU mācību prorektors,
    - Biruta Šķēle, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente,
    - Jānis Rozenblats, Rīgas Tehniskās koledžas direktors,
    - Roberts Dlohi, „Severstaļlat” valdes loceklis, mārketinga direktors, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas pārstāvis,
    - Izglītības satura eksaminācijas centrs (ISEC) pārstāvis (iespējams, Izglītības ministres ārštata padomnieks Guntis Vasiļevskis)
    - Politisko partiju pārstāvji no Tautas partijas, Jaunā laika, Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Pirmās partijas un Latvijas Ceļa apvienības, Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā, Tēvzemei un brīvībai/LNNK, LSDSP.

    Masu mediji laipni aicināti piedalīties diskusijā!

    Papildus informācija:

    Mudrīte Grundule,
    sabiedrisko attiecību aģentūra Prospero
    Tālr.: 7039769, 2 6523052,
    e-pasts: mudrite.grundule@prospero.lv

    Inese Cvetkova,
    Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācija (LEtERA) Izpilddirektore,
    Tālr.: 7288360, 26567079,
    e-pasts: i.cvetkova@latnet.lv