This content element requires the Flash 6 player. You can download it here

News

  • 2005.GADA 13.AUGUSTĀ STĀJAS SPĒKĀ EIROPAS SAVIENĪBAS DIREKTĪVA 2002/96/EK PAR ELEKTRISKO UN ELEKTRONISKO IEKĀRTU ATKRITUMIEM

  • Skatīt tālāk "biežāk uzdotie jautājumi" par ES direktīvu 2002/96/EK
  • Kas ir Direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)?

    2. Kāds ir direktīvas mērķis?

    3. Uz kādām elektriskām un elektroniskām iekārtām attiecas direktīva?

    4. Kas ir elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi?

    5. Kas ir elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs?

    6. Ko nozīme elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju atbildība?

    7. Kādā veidā ražotājs var īstenot savu atbildību?

    8. Cik daudz EEIA ir jāsavāc ? 

    9. Kas ir mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi?

    10. Kā ražotājs var organizēt dalīto mājsaimniecības EEIA savākšanu?

    11. Kas notiek 2005.gada 13.augustā?

    12. Kas ražotājam jādara pēc  2005.gada 13.augusta?

     

    1. Kas ir Direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)?

     

    Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) nosaka atbildību par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un to apsaimniekošanas prasības. Šajā direktīvā noteiktā ražotāja atbildība ir viens no līdzekļiem, lai nodrošinātu tādu elektrisko un elektronisko iekārtu konstruēšanu un ražošanu, kurās pilnā mērā ņemta vērā iespējamā modernizēšana, atkārtota izmantošana, demontāža un otrreizējā pārstrāde.

    Direktīva ir transponēta Latvijas likumdošanā.

     

    2. Kāds ir EEIA direktīvas mērķi?

     

    Prioritāte ir samazināt elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu rašanos, papildus veicinot arī iekārtu un to daļu atkārtotu izmantošanu, otrreizēju pārstrādi un citus šo atkritumu reģenerācijas veidus, lai samazinātu deponējamo atkritumu daudzumu.

    Tā arī paredz uzlabot vides aizsardzības prasību izpildi visiem uzņēmējiem, kuri iesaistīti elektrisko un elektronisko iekārtu aprites ciklā, t.i., ražotāji, izplatītāji un patērētāji un jo īpaši tie uzņēmēji, kas tieši iesaistīti elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādē.

     

    3. Uz kādām elektriskām un elektroniskām iekārtām attiecas direktīva?

     

    Direktīva attiecas uz visām elektrisām un elektroniskām iekārtam, ko darbina ar elektrisko strāvu vai elektromagnētisko lauku, un iekārtas elektriskās strāvas un elektromagnētiskā lauka ģenerēšanai, piegādei un mērīšanai, kas konstruētas izmantošanai ar spriegumu, kurš nepārsniedz 1000 voltus maiņstrāvai un 1500 voltus līdzstrāvai, un kas atbilst MK 27.07.2004. noteikumos Nr.624 „Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām” noteiktajām 10 kategorijām:

    1.      Liela izmēra mājsaimniecības iekārtas

    2.      Maza izmēra mājsaimniecības iekārtas

    3.      Informācijas  tehnoloģijas un elektrosakaru iekārtas

    4.      Patērētāju iekārtas

    5.      Apgaismes iekārtas

    6.      Elektriskie un  elektronikas instrumenti  (izņemot liela izmēra  stacionārus  ražošanas  mehānismus, kas nav  pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti)

    7.      Rotaļlietas, atpūtas un sporta piederumi

    8.      Medicīnas ierīces (izņemot visus implantētos un inficētos izstrādājumus)

    9.      Monitoringa un kontroles aprīkojums

    10.  Tirdzniecības automāti

     

     4. Kas ir elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi?

     

    Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ir (morāli un fiziski nolietotas) elektriskās un elektroniskās iekārtas, ieskaitot visas to sastāvdaļas, detaļu blokus un palīgmateriālus, kas ir attiecīgās iekārtas daļa brīdī, kad iekārta kļūst par atkritumu.

     

    5. Kas ir elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs?

     

    Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs Direktīvas un Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē ir jebkura persona, kas neatkarīgi no izmantotās tirdzniecības metodes, arī neatkarīgi no distances līguma:

    §         izgatavo un pārdod elektriskās un elektroniskās iekārtas ar savu firmas zīmi;

    §          pārdod ar savu firmas zīmi elektriskās un elektroniskās iekārtas, ko izgatavojušas citas personas, izņemot gadījumus, kad uz iekārtas ir arī izgatavotāja firmas zīme;

    §         savas komercdarbības ietvaros ieved no citām valstīm vai izved uz citām valstīm elektriskās un elektroniskās iekārtas.

     

    6. Ko nozīmē elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju atbildība?

     

    Pilnīgas ražotāja atbildības princips ražotājam uzliek atbildību par iespējamo kaitējumu videi, ko var nodarīt uzņēmuma preces vai pakalpojumi, sākot no izejmateriālu iegūšanas, ražošanas, realizēšanas un beidzot ar atkritumu pārstrādi vai uzglabāšanu.

    Saskaņā ar ES atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas principiem – “ražotājs atbild” un “piesārņotājs maksā”, tiem, kas rada atkritumus vai citādi ietekmē vidi, pilnībā jāapmaksā savas rīcības radīto seku likvidācijas izdevumi. Ražotājs atbild par radīto piesārņojumu ražošanas procesa laikā, kā arī par atkritumiem, kas radušies saražoto produktu nolietojot. Princips “ražotājs atbild” stimulē izmantot tīrākas ražošanas paņēmienus gan ražojot preces videi draudzīgākā veidā, gan ražot videi draudzīgākus (arī vieglāk pārstrādājamus) produktus. Tas nozīmē, ka jau produkta plānošanas stadijā jāsāk domāt par to, kas notiks pēc tā nokalpošanas. Ideālā gadījumā katrs jauns produkts jāprojektē tā, lai tas vai tā daļas būtu pārstrādājamas un šīs otrreizējās izejvielas būtu savietojamas ar parasto izejmateriālu

    Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs preces dzīves cikla beigās nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pieņemšanu, apstrādi, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.

    Arī patērētājiem jāuzņemas sava daļa atbildības par precēm, kuras tie iegādājas. Turpmāk elektriskos un elektronikas izstrādājumus nedrīkstēs izmest kopā ar parastajiem sadzīves atkritumiem.

     

    7. Kādā veidā ražotājs var īstenot savu atbildību?

     

    Atbildība ir īstenojama:

    1) ražojot “videi draudzīgākus” produktus (bez kaitīgām sastāvdaļām, ar mazāku materiālu patēriņu, vieglāk izjaucamus u.tml.)

    2) veicinot otrreizējo izejvielu izmantošanu jaunu izstrādājumu ražošanā

    3) veicinot iekārtu un to daļu atkārtotu izmantošanu

    4) radot iespēju dalītai atkritumu šķirošanai

    5) ieviešot atpakaļ pieņemšanas, jeb take-back principu

    6) veicot savāktās tehnikas pārstrādi ar labākajām pieejamām tehnoloģijām

     

    Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs var pats veikt nolietoto iekārtu savākšanas un pārstrādes pasākumus vai slēgt līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekotāju (komercsabiedrību, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju, organizē un koordinē elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu, piemēram, ar LATVIJAS ZAĻO ELEKTRONU ).

     

    8. Cik daudz EEIA ir jāsavāc ? 

     

    MK 9.11.2004. noteikumi Nr.923 „Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi” paredz, ka ar 2009.gada 1.janvāri mājsaimniecības EEIA savākšanas apjomam gadā jābūt vismaz četriem kilogramiem mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu uz iedzīvotāju .

    MK noteikumi nosaka arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas, atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomus.

     

    9. Kas ir mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi?

     

    Mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ir elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, kuri radušies mājsaimniecībā vai citur (piem., IU vai citos nelielos uzņēmumos), ja tie rakstura un daudzuma ziņā pielīdzināmi mājsaimniecībā radītajiem elektriskajiem un elektroniskajiem atkritumiem.

     

    10. Kā ražotājs var organizēt dalīto mājsaimniecības EEIA savākšanu?

     

    „Atkritumu apsaimniekošanas likums” nosaka:

    • Jāizveido sistēmas, kas ļauj mājsaimniecības EEIA nodot atpakaļ bez maksas to lietotājiem;
    • Ražotājiem jāizveido individuālas vai kolektīvas sistēmas EEIA pieņemšanai;
    • Savāktie EEIA ir jānogādā uz apstrādes iekārtām, ja vien nesadalāmas iekārtas netiek lietotas atkārtoti;

    Dalītās vākšanas sistēmu EEIA, kas nav mājsaimniecību radītie atkritumi, organizē ražotājs.

    Par EEIA, kuras ir realizētas pirms 2005.gada 13.augusta, apsaimniekošanu maksā lietotājs, izņemot gadījumus, ja vecās iekārtas tiek aizstātas ar jaunām identiskām iekārtām vai iekārtām, kuras veic identiskas funkcijas. Šajos gadījumos EEIA apsaimniekošanas izmaksas sedz ražotājs.

     

    11. Kas notiek 2005.gada 13.augustā?

     

    Stājas spēkā Atkritumu apsaimniekošanas likuma normas par ražotāja atbildību par EEIA apsaimniekošanu no mājsaimniecībām - ražotāji vai nu veido individuālu EEIA apsaimniekošanas sistēmu vai arī slēdz līgumu ar kolektīvu EEIA apsaimniekošanas sistēmu, piemēram, ar LZE (AS “Latvijas Zaļais Elektrons”);

    Stājas spēkā MK 24.08.2004 noteikumu Nr.736 ““Elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanas un informācijas sniegšanas prasības” . Prasības attiecībā uz elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanu, kas tiek piedāvātas tirgū pēc 2005.gada 13.augusta. Ir izstrādāts CEN/CENELEC standarts šajā jomā, pieejams nacionālajā standartizācijas organizācijā - “Latvijas Standarts”.

     

    12. Kas ražotājam jādara pēc  2005.gada 13.augusta?

     

    §       Ražotāji sniedz informāciju lietotājiem par iespēju vākt šādus EEIA dalīti; pieejamās atkritumu nodošanas iespējas un savākšanas sistēmas, u.c.;

     

    §       Ražotāji nodrošina, ka pēc 2005.gada 13.augusta tirgū piedāvātās EEI  (elekriskas un elektroniskas iekārtas) tiek marķētas (pārsvītrots atkritumu konteiners uz ritentiņiem).

     

    §       Gada laikā pēc jauna veida EEI piedāvāšanas tirgū ražotāji sniedz informāciju apstrādes uzņēmumiem par bīstamo vielu un komponentu izvietojumu iekārtās.

     

    §       Ražotājam būs jāreģistrējas EEI ražotāju reģistrā.

     2005.g.oktobris - stājas spēkā MK noteikumi par reģistru. Var prognozēt, ka esošajiem uzņēmumiem būtu jāreģistrējas līdz š.g. novembrim.

     

    §       2006.gada 1.marts - elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji, EEIA apstrādes un pārstrādes uzņēmumi iesniedz informāciju par tirgū piedāvātajām iekārtām un par EEIA apsaimniekošanu 2005.gadā;

     

    §       2006.gada 1.jūlijs - elektriskajām un elektroniskajām iekārtām sāk piemērot dabas resursu nodokli. Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji vai nu maksā šo nodokli, vai arī ir izveidojuši savu EEIA apsaimniekošanas sistēmu un noslēguši līgumu ar VIDM, vai arī noslēguši līgumu ar kolektīvu sistēmu, kurai ir noslēgts līgums ar VIDM, tādējādi saņemot dabas resursu nodokļa atbrīvojumu;